PayAbacus

Tava nauda, aprēķināta

Inflācija Eiropā 2021–2025

Publicēts 2026. gada 28. oktobrī · Dati: Eurostat, saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI), atjaunināts 2026-02-06

No 2021. līdz 2025. gadam patēriņa cenas ES kopumā pieauga par 25,7%. Par 1000 € skaidrā naudā no 2020. gada šodien var nopirkt tikpat, cik toreiz par aptuveni 795 €. Taču pieaugums bija ļoti nevienmērīgs: no 17,4% (Somija) līdz 53,6% (Ungārija).

25,7%Cenu pieaugums 2021–2025, ES vidējais
53,6%Lielākais (Ungārija)
17,4%Mazākais (Somija)

Pieci gadi cenu kāpuma, valsts pēc valsts

Lielākais pieaugums: Ungārija (53,6%), Igaunija (47,9%) un Rumānija (44,5%). Mazākais: Somija (17,4%), Dānija (17,9%) un Francija (18,0%). Valstī ar lielāko pieaugumu (Ungārija) par 1000 € skaidrā naudā no 2020. gada šodien var nopirkt tikai tikpat, cik toreiz par aptuveni 651 €.

Latvija: cenas pieauga par 38,8%, 7. vieta no 27 valstīm, skaitot no lielākā pieauguma; 1000 € skaidrā naudā no 2020. gada šodien ir vērti aptuveni 721 €.

Patēriņa cenu pieaugums no 2021. līdz 2025. gadam% kopā un katra gada pieaugums
  • Ungārija53,6%
  • Igaunija47,9%
  • Rumānija44,5%
  • Polija41,5%
  • Lietuva41,0%
  • Čehija39,5%
  • Latvija38,8%
  • Slovākija37,6%
  • Bulgārija34,0%
  • Horvātija33,8%
  • Austrija28,2%
  • Nīderlande26,9%
  • ES vidējais25,7%
  • Beļģija25,1%
  • Slovēnija25,0%
  • Vācija24,7%
  • Zviedrija23,0%
  • Spānija21,9%
  • Grieķija21,4%
  • Luksemburga20,8%
  • Itālija20,6%
  • Portugāle20,5%
  • Īrija20,4%
  • Kipra18,5%
  • Malta18,3%
  • Francija18,0%
  • Dānija17,9%
  • Somija17,4%
Rādīt datus tabulā
Valsts2021–2025202120222023202420251000 € no 2020. gada vērtība
Ungārija53,6%5,2%15,3%17,0%3,7%4,4%651 €
Igaunija47,9%4,5%19,4%9,1%3,7%4,8%676 €
Rumānija44,5%4,1%12,0%9,7%5,8%6,8%692 €
Polija41,5%5,2%13,2%10,9%3,7%3,3%707 €
Lietuva41,0%4,6%18,9%8,7%0,9%3,4%709 €
Čehija39,5%3,3%14,8%12,0%2,7%2,3%717 €
Latvija38,8%3,2%17,2%9,1%1,3%3,8%721 €
Slovākija37,6%2,8%12,1%11,0%3,2%4,2%727 €
Bulgārija34,0%2,8%13,0%8,6%2,6%3,5%746 €
Horvātija33,8%2,7%10,7%8,4%4,0%4,4%747 €
Austrija28,2%2,8%8,6%7,7%2,9%3,6%780 €
Nīderlande26,9%2,8%11,6%4,1%3,2%3,0%788 €
ES vidējais25,7%2,9%9,2%6,4%2,6%2,5%795 €
Beļģija25,1%3,2%10,3%2,3%4,3%3,0%799 €
Slovēnija25,0%2,0%9,3%7,2%2,0%2,5%800 €
Vācija24,7%3,2%8,7%6,0%2,5%2,3%802 €
Zviedrija23,0%2,7%8,1%5,9%2,0%2,6%813 €
Spānija21,9%3,0%8,3%3,4%2,9%2,7%820 €
Grieķija21,4%0,6%9,3%4,2%3,0%2,9%823 €
Luksemburga20,8%3,5%8,2%2,9%2,3%2,5%828 €
Itālija20,6%1,9%8,7%5,9%1,1%1,7%829 €
Portugāle20,5%0,9%8,1%5,3%2,7%2,2%830 €
Īrija20,4%2,4%8,1%5,2%1,3%2,1%830 €
Kipra18,5%2,3%8,1%3,9%2,3%0,8%844 €
Malta18,3%0,7%6,1%5,6%2,4%2,4%845 €
Francija18,0%2,1%5,9%5,7%2,3%0,9%848 €
Dānija17,9%1,9%8,5%3,4%1,3%1,8%848 €
Somija17,4%2,1%7,2%4,3%1,0%1,8%852 €

2022. gads, virsotnes gads

Cenas visstraujāk pieauga 2022. gadā: ES vidēji par 9,2%, visvairāk par 19,4% (Igaunija). Kāpumu vadīja enerģija un pārtika, kurām Centrālās un Austrumeiropas mājsaimniecību budžetos ir lielāks svars; tas ir viens no iemesliem, kāpēc šīs valstis tika skartas aptuveni divreiz stiprāk nekā ES rietumi.

2025. gads: mierīgāk, bet ne visur

2025. gadā ES vidējais atkal bija 2,5%. Augstākā inflācija: Rumānija (6,8%); zemākā: Kipra (0,8%).

Inflācija 2025. gadā% cenu pieaugums gada laikā (gada vidējais)
  • Rumānija6,8%
  • Igaunija4,8%
  • Horvātija4,4%
  • Ungārija4,4%
  • Slovākija4,2%
  • Latvija3,8%
  • Austrija3,6%
  • Bulgārija3,5%
  • Lietuva3,4%
  • Polija3,3%
  • Beļģija3,0%
  • Nīderlande3,0%
  • Grieķija2,9%
  • Spānija2,7%
  • Zviedrija2,6%
  • Luksemburga2,5%
  • Slovēnija2,5%
  • ES vidējais2,5%
  • Malta2,4%
  • Čehija2,3%
  • Vācija2,3%
  • Portugāle2,2%
  • Īrija2,1%
  • Dānija1,8%
  • Somija1,8%
  • Itālija1,7%
  • Francija0,9%
  • Kipra0,8%
Rādīt datus tabulā
ValstsInflācija 2025
Rumānija6,8%
Igaunija4,8%
Horvātija4,4%
Ungārija4,4%
Slovākija4,2%
Latvija3,8%
Austrija3,6%
Bulgārija3,5%
Lietuva3,4%
Polija3,3%
Beļģija3,0%
Nīderlande3,0%
Grieķija2,9%
Spānija2,7%
Zviedrija2,6%
Luksemburga2,5%
Slovēnija2,5%
ES vidējais2,5%
Malta2,4%
Čehija2,3%
Vācija2,3%
Portugāle2,2%
Īrija2,1%
Dānija1,8%
Somija1,8%
Itālija1,7%
Francija0,9%
Kipra0,8%

Ko tas nozīmē

Inflācija kapitalizējas: pieci gada rādītāji tiek reizināti, nevis vienkārši saskaitīti. Daudzās valstīs ar augstu inflāciju visstraujāk auga arī algas, tāpēc tas, vai cilvēki kļuva nabadzīgāki, katrā valstī atšķiras. Visvairāk zaudēja skaidra nauda un nauda kontos ar zemiem procentiem.

Paskatieties, ko var nopirkt par jūsu algu un kā tas gadu gaitā ir mainījies:

PirktspējaAlgas vēstureSaliktie procenti

Kopīgot rakstu

XLinkedInFacebookWhatsAppE-pasts

Avoti un metode